Skaidrībai ir jābūt
Daudz jautājumu par to kā tad īsti ir? Uz dažiem šeit atbildēšu. Sākumā pafilozofēšu savā stilā un raksta noslēgumā dažas atbildes uz aktuālajiem jautājumiem.
Es vienmēr uzdodu sev jautājumu, kāpēc cilvēki ir attiecībās un cieš? Mana pašas atbilde šajā visā būtu – jo ir bail. Arī man bija bail. Atteikšanās no kaut kā pie kā esi pieradis, ir ārkārtīgi smaga, vai tas ir ēdiens, vai tas ir alkohols, vai tās ir attiecības, vai tas ir paradums iet pa vienu un to pašu taku uz darbu un atpakaļ. Bail no vientulības, nesapratnes, grūtībām, ar kurām it kā varētu saskarties, finansiālā situācija un tā tālāk. Grūti sevi lauzt labākai dzīvei, jo nav jau garantijas, vai būs it kā labāk. Cilvēks ir cilvēks, ne vienmēr viņš grib no savas ērtās ligzdiņas lidot ārā, iet kaut kur, kur nekad nav bijis un darīt to, ko neprot vai nav zinājis, ka tā ir jādara.
Man arī ir bail par daudz ko. Jo tas jau normāli ir, ka cilvēkam ir bailes. Bet vēl vairāk man ir bail nodzīvot dzīvi tādu, kādu es negribu. Manuprāt, tās bailes manī ir stiprākas par tām, kuras saistītas ar pārmaiņām un nezināmo. Kā saka, visiem ir bail, bet sasniedz tie, kas neskatoties uz savām bailēm, iet tajās iekšā un maina esošo situāciju.
Esmu bijusi ilgstoši vienā punktā, no kura iziet ir bail, jo tik daudz labumu “pieauguši”, ka aiz tiem nevar saskatīt īsto ceļu. Tad nu riņķo ap vienu asi meklēdams attaisnojumus, bet lēnām mirstot gan fiziski, gan garīgi. Tad, kad cilvēks apaug ar visiem labumiem, ka tie sāk strādāt pret tevi pašu, tas ir skaidrs signāls, ka ir laiks mosties un paskatīties, kā no tiem atbrīvoties. Izklausās kreizī, bet mana loģika un dvēseles sajūtas ir par to – meklēt īstumu – visu laiku skenēt to, kur eju, kāpēc eju un kā tas ietekmē manu dzīvi ilgtermiņā. Vai esmu laimīga, jo tiešām esmu laimīga vai arī kaut kādi labumiņi sniedz man šo ilūziju. Protams, ka es maldos vēl arvien, bet, manuprāt, arvien saprotamākā labirintā.
Man ne reizi vien kāds uzdod jautājumu, vai man vienai ar 3 bērniem nav bēdīgi un grūti, jo man nav partneris? Tad es te beidzot par visām reizēm pateikšu, ka nē, nav! Ir izaicinoši un jātiek galā ar visu ko, bet bēdīgi un vientuļi nav. Bēdīgi ir būt ir attiecībās, kurās ir “jezga”! Nu, negribu es vairs jezgu. Tādās jezgās esmu bijusi, ka esmu šobrīd laimīga ejot savu ceļu un rūpējoties par savu ģimeni un sevi emocionāli. Iekšējais Miers man ir ārkārtīgi svarīgs, jo no tā ir atkarīga mana un apkārtējo cilvēku dzīves kvalitāte, ar kuriem esmu kopā. Ja ir partneris, mana loģiskā sapratne ir tāda, ka tam joprojām jābūt mieram un vēl lielākam, nevis otrādi.
Katram ir vajadzīgs laiks, lai savestu sevi kārtībā. Jo kā man teica viens draugs; “Dace, veselīgas attiecības var izveidot cilvēki, kuri paši ar sevi ir tikuši sākotnēji galā. Izstrādājuši savas iepriekšējo attiecību traumas, piedevuši, atlaiduši, nomierinājušies un tā tālāk. Ja kaut viens no pāra ir atnācis, lai sevi glābtu vai arī glābtu otru, tā ir jezga. Liela.” Un es tam piekrītu.
Es daudz strādāju pie tā, lai es būtu piedevusi, akceptējusi to, kas bijis, mainījusi sevi, iemācījusies redzēt savu pusi, ko darīju nepareizi un tā tālāk. Ir daudz piedzīvotas visādas emocijas, tāpēc man ir ārkārtīgi svarīgi tas, lai veidojot jebkādas attiecības, manī nav “vecā mistkaste”, kas iet man pa priekšu. Protams, neviens nevar būt tāds, kuram nav emocionālo traumu, kuras neizlīdīs kādā brīdī ārā, bet mana sajūta ir tāda, ka tam jātiek dziedinātam, lai tā nav cilvēka vizītkarte – nelaimīgais. Aiz tā slēpjas kaudze melu un izlikšanās būt labākam kāds esi. Sevī rakāties ir nereāli riebīgi - vieglāk taču ir rakāties otrā. Es negribu rakāties otrā, bet gan saprast, iepazīt un pazīt sevi un otru arvien vairāk.
Daudz jautājumi bijuši par manu jauno uzvārdu Grinsone. Es vēl neaprecējos otro reizi. Es atgriežos pie sava tēva uzvārda, kas ir manī milzīgs solis atpakaļ ceļā pie sevis un esmu par to laimīga. Man šķiet, ka liels aplis ir noslēdzies un manī arvien vairāk ieplūst miers.
Mīlēt dzīvi, savu ģimeni, rūpēties par to ar mīlestību. Lai pietiktu spēka un siltuma, ko dot savējiem. Tas ir ceļš.
Lai visiem skaista un īsta šī diena!