NĒ LAISKAI IKDIENAI

Sports vienmēr ir bijis mans dzīves sabiedrotais no mazām bērnu dienām, tāpēc, iespējams, man ir vieglāk saņemties brīžos, kad esmu "aizpeldējusi" pašplūsmā. Tādas dzīves pašplūsmas gadās ik pa laikam, kad stingrus un disciplinētus grožus palaižu vaļīgāk un reizēm pat daudz par vaļīgi. Jo turēt visu laiku tos stingri novilktus, ir grūti. Var būt mirklis, kad gribas pieēsties, neko nedarīt, pilnībā atslābt, tomēr Oblomova variantā dzīvot ilgtermiņā, man tas būtu pilnīga gara un ķermeņa iznīcība.

Tāpēc šogad es esmu sev izvirzījusi jaunus sportiskos mērķus - es izdomāju, piedalīties kādās sporta sacensībās, jo kādu laiku nekur nestartēju. Atgriezties Velo MTB - pat nezinu, no kurienes šāds lēmums manī piedzima, bet sajūtās tas ir tas, ko es gribu šosezon izbaudīt. Daudzi gadi pagājuši, kopš startēju tieši velo sacensībās, manuprāt, pēdējais mans starts bija 2014. gadā. Ir sajūta, ka tas ir jaunums, nevis vecā turpinājums. Tad es biju līdere visos posmos kopvērtējumā divu sezonu garumā. Tie bija citi laiki, cits vecums, citi mērķi, idejas, bet šodien man ir sajūta, ka es vienkārši gribu izbaudīt šī pasākuma foršās sajūtas un rast sevī tādu kā citādas - mazliet mērķtiecīgākas vasaras virzienu, jo brīvo laiku nopūdelēt pludmalē vai sēžot kafejnīcās es galīgi negribu:)

Pa šiem gadiem es daudz esmu skrējusi, spēlējusi tenisu, piedalījusies sacensībās, gandrīz divus gadus sevi izaicināju Cross Fit treniņos. Pa ceļam ir bijušas lielas dzīves krīzes, kas paņēma daudz enerģijas, gara možumu un dvēseles mieru visos līmeņos - laulības šķiršana, pārvākšanās uz citu dzīvesvietu, ķermeņa pārslēgšanās no es nevaru uz varu, darbu maiņa, cīņa ar meliem un pašu nelabo, svara kritums, svara pieaugums un citi dzīves izaicinājumi. Kur šajā visā vēl varēja ielikt sacensības?

Ja savelku šo gadu rezumē no tā brīža, kad "finišēju"" savu velo karjeru, saprotu, ka tas bija laiks, kad man bija vienkārši jāsakārto dzīves jautājumi citos plānos. Ir forša sajūta, ka man ir, kur atgriezties - nezinu kādā formā, bet tas nav svarīgi. Svarīgi ir sajust to, kas rodas manī pirms jauniem mērķiem, kad mazliet pat bail par to, vai spēju tos vispār kaut daļēji realizēt. Tas laikam ir pats foršākais, kad izvirzi jaunu mērķi, bet iekšēji ir mazliet bail, kā to realizēsi. Šobrīd galvenais ir vispār nobraukt kādu posmu no starta līdz finišam. Ar to jau adrenalīna pietiek.

Lielos vilcienos, man ir svarīgi, lai es redzu, kurp virzos un kapēc, jo peldēt “ko diena nesīs” un nemēģinot  iedod savām darbībām virzienu, var iebraukt dziļās "auzās" .

Man patīk būt ne tikai mērķtiecīgai, bet būt arī  kopā ar mērķtiecīgiem un ambicioziem cilvēkiem sev līdzās. Tas motivē augt, tas motivē sevi izaicināt, tas motivē sevi pašrealizēt arvien no jauna un pašai tādai būt.  Velo MTB sacensības noteikti pulcē daudz mērķtiecīgus, izturīgus un motivētus cilvēkus. Diez vai tur kāds piedalās, jo ir ar varu piespiests doties distancē. Pirmais starts būs Cēsis – Valmiera,  43 km pa mežu, pa takām, pa ceļu. Būs forši. Jābūt forši.

Es mēģināšu rakstīt, stāstīt kā man iet gan treniņos, gan distancē, gan to, kā es pārvaru sevi lai darītu citādāk, kvalitatīvāk un iedvesmotu kādu uzsākt savu sportisko karjeru ikdienā. Galu galā, mēs visi viens ar otru esam saistīti un, ja Tu esi ticis līdz šī raksta beigām, paldies Tev. Velc kājās sporta apavus un ej pakusties. Tas noteikti uzlabo dzīves kvalitāti visos iespējamajos līmeņos!

Lai priecīgi svētki! Mazāk ēdam, vairāk kustamies!

3 komentāri - NĒ LAISKAI IKDIENAI

Komentēt